11.03.2010. -

9. martā notika Rojas novada domes tautsaimniecības un vides komitejas sēde, kurā deputāti izskatīja jautājumu arī par koģenerācijas stacijas celtniecības projektu.
Tā kā šis jautājums vistiešākajā veidā skar visus daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, uz sēdi bija ieradušies arī vairāku daudzdzīvokļu māju vecākie.
Pārrunas pašvaldībā par šāda projekta realizāciju ilgst jau trīs mēnešus, tāpēc sēdē piedalījās arī projekta autors, SIA «L&P Express» pārstāvis Ilgonis Upītis, iepazīstinot klātesošos ar projektu. Koģenerācijas projekts paredz elektroenerģijas ražošanu, papildus ražojot siltumu, kas tiktu izmantots apkurē. Lai izvērtētu projekta lietderību, pašvaldībā tika izveidota darba grupa, kuras pārstāvis, Rojas novada izpilddirektors Juris Kokins atzina, ka uzdevums izvērtēt šī projekta pielietojumu un iegūto lietderību tieši Rojai nav bijis viegls. Līdz šim praktiski tāda veida projekti Latvijā nav izmēģināti, līdz ar to šis piedāvājums būtu eksperiments. Šobrīd pirms desmit gadiem rekonstruētā Rojas katlumāja nodrošina ar siltumu 2/3 fiziskas personas — iedzīvotājus, un 1/3 juridisko siltumsaņēmēju — iestādes, bet dzīvokļus apsaimnieko SIA «Rojas DzKu». Deputāts Agris Jansons atzina, ka koģenerācijas projekta piedāvājums sakrīt ar laiku, kad būtu jāveic rekonstrukcija esošajai katlumājai. Viņš uzsvēra, ka projekta piedāvātāji līdz šim nav izstrādājuši tehniski ekonomisko pamatojumu. Pamatojoties uz esošās katlumājas darbību, nav izstrādāts arī biznesa plāns — projekta īstenošanas gadījumā Rojā būtu vajadzīgas jaunas attīrīšanas iekārtas ūdenim, kas koģenerācijas procesā attīra gāzes, jauns apkures katls, kā arī nepieciešams izstrādāt jaunu norēķināšanās sistēmu, jo pašlaik par siltumu iedzīvotāji maksā pakāpeniski.
Zvejnieku ielas Nr.16 mājas vecākais Jānis Petrovičs iepazīstināja klātesošos ar savu viedokli koģenerācijas projektā, uzsverot, ka tā nenoliedzami būtu ekonomiski izdevīgāka nekā tīrā siltuma ražošana. Viņš pauda pārliecību, ka, lai izvērtētu izdevīgāko variantu, būtu jārīko konkurss, taču laiks tiek mākslīgi novilcināts. «Esmu pilnībā pret lobiju, gribu godīgu konkursu un būtu priecīgs, ja piedalītos pēc iespējas vairāk pretendentu un uzvarētu stiprākais, kā arī izdevīgākais piedāvājums. Vienalga, kas uzvar, bet lai ieguvēji būtu iedzīvotāji, nevis kāda šaura personu grupa,» uzsvēra J. Petrovičs. Uzrunā viņš rekomendēja arī atcelt no novada domes priekšsēdētāja amata Jāni Žoludu, viņa vietā līdz nākamajām vēlēšanām ieceļot Evu Kārkliņu. Pēc apspriedes ar daudzdzīvokļu māju pārstāvjiem iesniegumā domei J. Petrovičs lūdza izskatīt priekšlikumus par Rojas siltumapgādes attīstības komisijas nomaiņu, ieļaujot tajā daudzdzīvokļu māju pārstāvjus; konkursa nolikuma izstrādi iekļaut prioritāšu sarakstā; līdz 23. aprīlim izstrādāt konkursa nolikumu par siltumenerģijas iepirkumu tuvākajiem desmit gadiem; līdz 29. aprīlim sasaukt iedzīvotāju publisko apspriedi; līdz 14. maijam izsludināt publisko iepirkumu konkursu par siltumenerģijas iepirkumu turpmākajiem desmit gadiem; pēc pilnvaru beigām no SIA «Rojas DzKU» valdes locekļa amata atstādināt Māri Daubaru; rīkot konkursu uz SIA «Rojas DzKU» vadītāja amatu, komisijā iesaistot daudzdzīvokļu māju pārstāvjus, kā arī atstādināt Juri Kokinu no Rojas novada izpilddirektora amata, rīkojot konkursu uz šo amata vietu. Pēc apspriešanās ar Rojas daudzdzīvokļu māju pārstāvjiem J. Petrovičs domei lūdza uzdot līdz 16. aprīlim SIA «Rojas DzKU» sasaukt daudzdzīvokļu māju pārstāvju pilnsapulci, kurā tiktu sniegta atskaite par 2009. gadā iekasēto naudu attiecībā uz siltumenerģijas transportēšanu un siltumtrases uzturēšanas izdevumiem, atskaite par šķeldas iepirkumiem, kā arī atskaite par VID iesniedzamo komunālā uzņēmuma gada pārskatu par 2009. taksācijas gadu, izveidojot atsevišķu detalizētu kopsavilkumu par kreditoru un debitoru attiecību 2010. gada 1. janvārī.
Tautsaimniecības un vides komitejas locekļi nolēma izsludināt konkursu uz turpmāko Rojas siltumapgādi, konkursa nolikuma izstrādes darba grupā piesaistot vairākus daudzdzīvokļu māju pārstāvjus.
«Beidzot mēs esam sadzirdēti un kāds ieklausās iedzīvotāju viedokļos — tas ir tikai sākums!» pēc sēdes gandarīti atzina daudzdzīvokļu māju vecākie — Valdis Kvālbergs un Inguss Matisons. «Iepriekšējās reizēs ar iedzīvotājiem neviens nerunāja — pieņēma lēmumu, aiz muguras to īstenoja un pēc tam nostādīja fakta priekšā — lūdzu, te jums ir apkures tarifi! Šobrīd tie, kas maksā par apkuri, maksā arī par parādniekiem, tāpēc šis tarifs ir tāds — ja maksātu visi, tas būtu zemāks,» uzskata V. Kvālbergs, bilstot, ka šī iemesla dēļ komunālais uzņēmums līdz šim nav vēl bankrotējis. «Šis ir sākums kaut kam — šobrīd ir sasniegti griesti! Ja klusēsim, tas būs noziegums pret sevi un bērniem, kā arī visiem mājas iedzīvotājiem — ja ir piedāvājums un deputāti, neprasot iedzīvotāju viedokli, vēlas to izlemt, viņi aizmirst, kas viņus ir ievēlējuši,» uzskata Celtnieku ielas Nr.4 mājas vecākais Inguss Matisons. «Uzaugot un dzīvojot Rojā, redzot, kā tas viss notiek — mans tēvs vienmēr bijis aktīvs cilvēks un esmu daudzām lietām klāt stāvējis — man ir izveidojies pašam savs viedoklis. Uzklausot gan vienu, gan otru pusi, nevarēju to sevī vairs iekšā noturēt, tāpēc izšķiros par šo uzrunu sēdē un gribu uzsvērt, ka visu to daru tikai pēc paša iniciatīvas! Vēlos, lai iedzīvotāji zinātu, ka esmu kategoriski pret novada sadalīšanu, jo redzu, ka tas nenāks par labu ne Rojai, ne Mērsragam. Jaunais novads ir kā jaunizveidota maza valsts — mums ir dota iespēja visu sākt no jauna, galvenais ir sākt ceļu uz pareizajām sliedēm. Tāpēc gribu atgādināt vēlreiz, ka mani un Laura Karlsona paustie viedokļi nesakrīt un nekādā mērā negribu savu nostāju par Rojas siltumapgādi saistīt ar šo atdalīšanos. Esmu par kopīgu konstruktīvu darbu ceļā uz visa novada vienotu attīstību, nenoliekot vienu vai otru ciemu otrajā plānā,» uzsvēra J. Petrovičs.

Laima Landmane