Muzejs Rojā veidojies no 1968. gada, kad zvejnieku kolhoza „Banga" valde nolēma šo pienākumu uzticēt novada vēstures entuziastei Līvijai Šteinbaumai. Sākotnējā doma veidot kolhoza vēstures muzeju izrādījās par niecīgu, jo cilvēki bija atsaucīgi un dāvināja daudz materiālu par piekrastes ciemu vēsturi. Tā apkopojās materiāli par Rojas jūrskolu un burinieku būvi, par drosmīgajiem un prasmīgajiem Kurzemes jūrniekiem.

Šteinbaumas kundze ar milzīgu enerģiju un zināšanām vadīja muzeja darbu 24 gadus. Pa šo laiku muzejs no mazajām Rojas nabagmājas telpām pārcēlās uz plašākām mājām Liepu ielā 8.

1971.gada 28.maijā muzejs vēra durvis ar pastāvīgu ekspozīciju, kā Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle. Bez pametekspozīcijas, jau tajos gados veidojas tradīcija rīkot dažādas izstādes. Muzejam ir ļoti cieša sadarbība ar Rojas vidusskolas novadpētniecības pulciņu, tiek rīkotas ekspedīcijas pa zvejniekciemiem. Materiālu klāsts aizvien pieaug.

Vēl pastāvot zvejnieku kolhozam „Banga"-1992.gadā, muzejs tiek pie jaunām, lielākām telpām- Selgas ielā 33. Pati ēka ir kā lieciniece kolhozu laikiem, jo sākotnēji būvēta kā kolhoza „Staļina ceļš" kantoris(1954-1961), vēlāk tur darbojās Rojas pamatskola(1961-1966) un Ventspils arodskolas filiāles kopmītnes.

Muzejs darbojas Rojas pagasta padomes pakļautībā no 1998.gada. Rojas Jūras zvejniecības muzeja nolikums apstiprināts Rojas novada domes sēdē 2008. gada 9.decembrīī. Tas nosaka muzeja misiju un uzdevumus, tiesības un pienākumus, darbības organizāciju, krājuma un finansu līdzekļu pārvaldi.

Muzeju valsts pārvalde 2008.gada 2.aprīlī atkārtoti akreditēja Rojas Jūras zvejniecības muzeju uz pieciem gadiem.

Pašlaik muzejā apskatāma ekspozīcija par Krišjāni Valdemāru, Rojas jūrskolu un burinieku būvi 19.gadsimtā. Izveidota arī ekspozīcija par zivju apstrādes vēsturi no 19.gs. līdz mūsdienām. Stāstām par Rojas vēsturi un cilvēkiem un Līvu krastu. Par personībām, kas Rojas vārdu tālāk Latvijā.

Muzejā eksponēti un krājumā glabājas 27 613 priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, atmiņu stāstījumi.

Bez pamatekspozīcijas apskates muzejā vēl iespējams iepazīties ar trim kurzemniecēm, kuras pārstāv dažādus vēstures posmus: Mildiņa – vienkārša zvejnieku sieva no „jūrkantes", Pauliņkundze no burinieku laikiem un Anna Petrovna no padomju laikiem. Viņas atraktīvi iepazīstina ar muzejā neeksponētiem priekšmetiem un kurzemnieku „nešpetno" humoru.

Īpaša programma paredzēta jaunlaulātajiem – ar makšķerēšanu, tīkla lāpīšanu, pirmo valsi un laba vēlējumiem.