Dabas piemineklis “Kaltenes kalvas”

Kalvas500x300Aptuveni 1,5 km attālumā no Kaltenes jūrmalas atrodas lieli akmens krāvumi mežā, kas tiek dēvēti par kalvām. Līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami. Dabas pētnieki uzskata, ka šie vaļņveidīgie akmeņu krāvumi, kas vēlāk apauguši ar mežiem, veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, Baltijas ledus ezeram atkāpjoties.

Mūsdienās Kaltenes akmens kalvas ir valsts nozīmes īpaši aizsargājams dabas piemineklis, līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami, tādēļ 2006. gadā tika ierīkota labiekārtota dabas taka šo unikālo dabas veidojumu apskatei.

Pastāv viedoklis, ka kalvas senatnē bijušas svētvietas, par tām līdz pat mūsdienām saglabājies daudz teiku un nostāstu. Tās kalvas , kas atrodas uz DA no Žulnieku valka, bijušas saistītas ar debesu dievību Toru, bet kalvu grupa uz ZR no valka – ar veļu kultu.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē laukakmeņu krājumi Kaltenes Kalvās intensīvi izmantoti šķembu ražošanai, kas izmantotas ceļu būvei. Galvenais iemesls kāpēc “Kaltenes Kalvas” tika izveidota kā aizsargājama dabas teritorija, bija ģeologu vēlme saglabāt unikālos laukakmeņu sakopojumus, no kuriem liela daļa pēdējo 40 gadu laikā ievērojami izpostīti. Pagājušā gadsimta vidū tika uzsākta intensīva laukakmeņu izmantošana, ik gadu akmens šķembās pārstrādājot līdz 5000 m3 laukakmeņu. Patreiz šajā atradnē ir aptuveni 0.63 miljoni m3 laukakmeņu un daļa no tiem atrodas dabas pieminekļa teritorijā.

Praktiski visa dabas pieminekļa teritorija ir klāta ar mežu, tādēļ līdz pat šā gadsimta sākumam te veikta intensīva mežsaimnieciskā darbība. Ar 1962.gada 4.jūlija Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 422. teritorija (toreiz “Vella kalvas”) pirmoreiz iekļauta aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Vēlākajos aizsargājamo dabas objektu sarakstos “Kaltenes kalvas” tika iekļautas dabas liegumu kategorijā.

Veci ļaudis atceras, ka kalvas bijušas gandrīz kailas. “Velna Kalva” ir lielākā kalva dabas pieminekļa teritorijā. Savulaik “Velna kalva” bijis skaists akmeņu krāvums, kas sniedzies līdz koku galotnēm. Tā laika kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums virs jūras līmeņa bija 20 m. Pēc svētvietu pētnieku Vīka  un  Tota  domām, “Velna Kalvā” bijušas vairākas akmens piramīdas, kuras izpostītas un to enerģētiskais spēks apzināt i mazināts līdz ar mūsu senču pakļaušanu kristīgai ticībai. Tajās bijis daudz savdabīgas formas akmeņu, to vidū daudzi pilnīgi lodveidīgi, kā arī šķīvjveidīgi. Šī kalva tika gandrīz pilnīgi iznīcināta 1960 – 1970-jos gados, iegūstot šķembas ceļu būvei. Palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Kalvas postītas vēl 1991. gadā. Pēc kalvas izpostīšanas, teritorija sākusi strauji apaugt ar biezu egļu mežu.

Šajā apvidū var sastapt dažādus akmens kalvu nosaukumus, kā:

Kārdūžkalva– ZR no Kaltenes, D no Velna kalvas. Ap 1 km garš, ap 50 m plats, 1,5 – 2,5 m augsts akmeņu krāvums.

Nablānīškalva- ZR no Kaltenes, D no Kārdūžkalvas. Ap 800 m garš, 50 m plats, 1,5 – 2,5 m augsts akmeņu krāvums. Kalvas vidusdaļā ir ieplaka.

Dāriķkalva– pie Žūrnieku (Žulnieku) strauta R no Kaltenes. Kalva bija tikai dažus metrus augsta, tās izmēri – ap 60×30 m.

Rojas novada tūrisma informācijas centrs:

Roja, Selgas iela 14E.
Mob.: 28630590,
e-pasts: tic@roja.lv